LSVA

24.septembrī Stokholmā, Zviedrijā notika Ziemeļvalstu dimensijas partnerības veselības un sociālajā jomā (NDPHS Secretariat) organizēts seminārs “Sociālo inovāciju pārnese Baltijas jūras reģionā”. Tajā pulcējās dalībnieki no dažādām valstīm un sektoriem, diskutējot par sociālo inovāciju izplatīšanas iespējām un izaicinājumiem visā Baltijas jūras reģionā.

Seminārā ar prezentāciju piedalījās arī LSVA pārstāves, RSU profesore Anita Villeruša un docente Aija Bukova-Žideļūna, vedinot diskutēt par “Stratēģisko sistēmu starpsektoru partneru sadarbības tīkla izveidei veselības un labklājības veicināšanai Baltijas jūras reģionā”, kas izstrādāts Zviedrijas institūta finansētā projektā par “Cilvēku labbūtības ekonomiku” (Economy of Well-being for People).

Seminārs piedāvāja ieskatu gan teorētiskos, gan praktiskos risinājumos, kas veicina sociālo inovāciju attīstību un pārnesi Baltijas jūras reģionā, kā arī sniedza iespēju dalībniekiem uzdot jautājumus un dalīties pieredzē. Darba grupās tika analizēti labās prakses piemēri par darbaspēka noturības palielināšanu, novēršot psihosociālos riskus un veidojot to resursus darba vietās. Kā arī meklēti risinājumi vispārīgas vecumam draudzīgas sistēmas un  prakses ieviešanai darbavietās.

Pasākums tika aizvadīts ar mērķi iedvesmot un sniegt praktiskus rīkus, kas palīdzētu veidot pozitīvas pārmaiņas reģionā.

Atzīmējot 25 gadus sabiedrības veselības izglītībai Latvijā, Latvijas Sabiedrības veselības asociācija, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte un Sabiedrības veselības institūts aicina uz diskusiju!

Reģistrācija (līdz 11.oktobrim) pieejama šeit:

https://www.rsu.lv/form/diskusija-sabiedribas-veseliba

Noslēdzies INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālas sadarbības programmas ietvaros īstenotais projekts Baltijas jūras reģiona veselības veicināšanas laboratorijas – starpnozaru sadarbības sekmēšanai veselības un labklājības politiku īstenošanai pašvaldībās (“Healthy Boost”), kurā bija iesaistītas Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētnieces – Inese Gobiņa, Lauma Spriņģe, Elīna Vrobļevska, Indra Liniņa un Aija Bukova-Žideļūna, kā arī zinātniskā vadītāja Anita Villeruša.

Sabiedrības veselības institūta pētnieki bija atbildīgi par starpsektoru sadarbības veicināšanas modeļa izstrādi.

Dažādu sektoru/ nozaru sadarbība veselības veicināšanā mūsdienās ir viena no efektīvākām pieejām kompleksu veselības problēmu risināšanā. Tā nozīmē, ka vairākas ieinteresētās puses ar dažādām perspektīvām un resursiem apvienojas  aliansē vai veido tīklu, lai sasniegtu kopīgu mērķi.

Projekta ietvaros izstrādāti vairāki praktiski rīki starpsektoru sadarbības veicināšanai, kurus aicināti izmantot praksē strādājošie veselības veicināšanas speciālisti:

• Elektroniska pašvērtējuma matrica līdzšinējās sadarbības izvērtēšanai;
• Apmācības un piemēri sadarbības veicināšanā;
• Modelis vispārīgam ietvaram un  sistemātiskai pieejai starpsektoru sadarbībā.

Izstrādātie materiāli palīdzēs novērtēt pašvaldību vajadzības, vērtības, līdzdalības iespējas, motivāciju, vēlmi un praksi starpsektoru sadarbībā veselības un labklājības jomā, kā arī palīdzēs uzlabot sadarbības praksi caur risku identifikāciju, partneru motivācijas palielināšanu, līderības, komunikācijas un koordinācijas uzlabošanu. Apkopojot projekta dažādos etapos gūtās atziņas, formulēti ieteikumi Baltijas jūras reģiona pilsētu politikām daudzsektoru sadarbībai.

Projekta “Healthy Boost” materiāli izstrādāti un aprobēti sadarbojoties četrpadsmit partneriem no dažādām institūcijām pārstāvot tādas Baltijas jūras reģiona valstis kā Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija un Zviedrija. Katrā valstī pašvaldības vai pilsētas līmenī tika īstenots iedzīvotāju veselību un labklājību veicinošs starpsektoru sadarbības projekts, izmantojot projekta ietvaros izstrādātos inovatīvos rīkus. Vairāk par pilota projektiem variet uzzināt www.healthyboost.eu/pilots

Savukārt materiāli angļu (un daļēji arī latviešu valodā) pieejami projekta mājaslapā: https://www.healthyboost.eu/materials.

Ceturtdien, 17.decembrī, attālināti notika LSVA ikgadējā gada noslēguma  kopsapulce. Atbilstoši aktuālajai situācijā sabiedrības veselībā darba kārtībā bija iekļauts ziņojums par Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” 6.5. jomas projekta “Covid-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” rezultātiem.

Projekta vadītāja docente Anda Ķīvīte-Urtāne savā prezentācijā iepazīstināja ar projekta kopējo mērķi un tā sasniegšanai realizētiem pieciem sinerģiskiem un savstarpēji papildinošiem apakšprojektiem. Tie raksturo veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības aspektus primārā, sekundārā un terciārā līmenī, psihisko veselību un tās noturību, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī senioru un bērnu veselības aspektus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.

Pirmās darba pakas vadītāja profesore Anita Villeruša asociācijas biedrus informēja par apakšprojekta uzdevumiem, kurā kopumā iesaistīti vairāk kā 20 pētnieki. Izpētes virzieni ietver gan Covid-19 pandēmijas  ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību laika periodā no 2020. gada marta līdz septembrim, kad zināmu laiku pastāvēja arī ierobežojumi veselības aprūpes iestāžu darbībā. Tāpat pētnieku komanda strādāja pie katastrofu medicīnas sistēmas gatavības izvērtēšanas krīzes situācijām, noskaidroja zobārstu viedokli par mazāk invazīvu zobārstniecības pakalpojumu iespējām,  analizēja  Covid-19 ārkārtas situācijas ietekme uz veselības aprūpes finansēšanas sistēmu Latvijā, pētīja cilvēktiesību principu ievērošanu ārkārtējo situāciju kontekstā.  Pētījumā izmantoti gan rutīnas statistikas dati gan veiktas vairāk kā 80 intervijas ar dažāda līmeņa veselības aprūpes profesionāļiem, kas atklāj pakalpojumu sniedzēju pieredzi un dod ierosmi ieteikumiem stiprināt veselības aprūpes sistēmu nākotnē. Docentes Lauma Spriņģe un Inese Stars informēja par kvalitatīvo izpēti strukturētās padziļinātās intervijās ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Tie pārstāvēja gan ģimenes ārstus, gan speciālistus, slimnīcu vadītājus, zvanu centru darbiniekus, gan pacientu organizācijas. Detalizēt tika prezentēta interviju rezultāti no pacientu organizācijām. Pandēmijas noteikto ierobežojumu laikā tām arī bija nepieciešams pārorganizēt savu darbību, tā, lai sniegtu gan informatīvu, gan praktisku atbalstu pacientiem ar hroniskām slimībām. Svarīgs jautājums nākotnē ir pacientu veselībpratība, līdzestība un komunikācijas prasmju pilnveide. Savukārt asociētā profesore Inese Gobiņa sēdes dalībniekus iepazīstināja ar kvantitatīvo izpēti, kurā  izmantoti sekundārie dati par mirstības dinamiku Latvijā salīdzinot 2020. gada  periodu no marta līdz septembrim ar vidējiem par pieciem iepriekšējiem gadiem šajā periodā. Kvantitatīvajā analīzē izmantoti dati gan no SPKC, gan NVD, gan KMC datu bāzēm.

Projektu “COVID-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” ar mērķi izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā, un izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai īsteno Rīgas Stradiņa universitāte. Sīkāka informācija šeit.

Sēdes dalībnieki uzdeva jautājumus, rosinot visus interesantai diskusijai, šoreiz dzerot kafiju katram savās mājās.

Latvijas Sabiedrības veselības asociācija visiem saviem biedriem jaunajā gadā vēl veselību un neizsīkstošu enerģiju darboties visas sabiedrības veselības labā!

Šogad studijas profesionālajā bakalaura studiju programmā  “Sabiedrības veselība” absolvējuši 15 jaunie sabiedrības veselības speciālisti.

Diplomus par akadēmiskās maģistra studijas programmas “Sabiedrības veselība” absolvēšanu saņēmuši septiņi absolventi.

Latvijas Sabiedrības veselības asociācija sveic jaunos speciālistus un novēl veiksmi un panākumus turpmākajā dzīvē !

Profesionālās bakalaura studijas programmas “Sabiedrības veselība” 3. studiju gada studenti apguvuši sabiedrības veselības speciālistam nepieciešamās prasmes četrās studiju praksēs, kas viņiem būs nepieciešamas, veicot savu profesionālo darbību. Studentiem tā ir lieliska iespēja mācību praksēs iepazīt sabiedrības veselības speciālista darba ikdienu un apgūt profesionālās prasmes.

 Pārtika un uzturs ir ikviena cilvēka pamatvajadzība. Prasmes par to, kā rūpēties un nodrošināt pārtikas drošību no “lauka līdz galdam” studenti apguva praksē “Pārtikas aprites uzraudzība”. Prakses ietvaros studenti dodas izvērtēt pārtikas uzraudzības sistēmu dažāda veida uzņēmumos – kafejnīcās, skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, pārtikas ražošanas uzņēmumos. Studenti augsti novērtēja individuālo pieeju un iespēju iejusties pārtikas inspektora lomā, kā arī pozitīvi novērtēta iespēja praksi apgūt dažādos Latvijas reģionos.

 Cilvēki ietekmē vidi, un vide ietekmē cilvēkus! Praksē “Cilvēka dzīves vides drošība” studenti apguva daudzpusīgas sabiedrības veselības uzraudzības un higiēnas novērtēšanas prasmes, piemēram, peldvietu un dzeramā ūdens paraugu ņemšana, nometņu telpu un apkārtnes drošība novērtēšana. Kā norāda paši studenti: “prakse deva iespēju izprast cilvēka dzīves vides drošības sistēmu”.

Infekcijas un neinfekcijas slimību uzraudzība ir nepārtraukts un sarežģīts sabiedrības veselības uzdevums, kuru studenti tuvāk iepazina praksē “Epidemioloģiskā uzraudzība”. Infekcijas slimību uzraudzībā apgūti vairāki epidemiologa darba pienākumi –  infekcijas slimību reģistrācija, infekcijas uzliesmojumu epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu organizēšana infekcijas slimību perēkļos, medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes organizēšana, epidemioloģiskā analīze un riska novērtēšana, un citi. Savukārt neinfekcijas slimību uzraudzībā gūtas prasmes sabiedrības veselības monitoringa un pētījumu veikšanā. Kā atzīst studenti, tad šis darbs ir “domāts radošiem, apņēmīgiem un jaunu ideju pilniem cilvēkiem, jo šeit darbs nestāv uz vietas un katra diena ir ar jauniem izaicinājumiem”.

Veselības veicināšana ir neatņemama sabiedrības veselības sastāvdaļa. Praksē “Veselības veicināšana” studenti iepazina pienākumus, kas jāveic veselības veicināšanas speciālistiem gan nevalstiskajās organizācijās, gan valsts un pašvaldību iestādēs, lai realizētu kvalitatīvus veselības veicināšanas pasākumus.