Latvijas Sabiedrības Veselības Asociācija
Atzīmējot 25 gadus sabiedrības veselības izglītībai Latvijā, Latvijas Sabiedrības veselības asociācija, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte un Sabiedrības veselības institūts aicina uz diskusiju!
Reģistrācija (līdz 11.oktobrim) pieejama šeit:
Noslēdzies INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālas sadarbības programmas ietvaros īstenotais projekts Baltijas jūras reģiona veselības veicināšanas laboratorijas – starpnozaru sadarbības sekmēšanai veselības un labklājības politiku īstenošanai pašvaldībās (“Healthy Boost”), kurā bija iesaistītas Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētnieces – Inese Gobiņa, Lauma Spriņģe, Elīna Vrobļevska, Indra Liniņa un Aija Bukova-Žideļūna, kā arī zinātniskā vadītāja Anita Villeruša.
Sabiedrības veselības institūta pētnieki bija atbildīgi par starpsektoru sadarbības veicināšanas modeļa izstrādi.
Dažādu sektoru/ nozaru sadarbība veselības veicināšanā mūsdienās ir viena no efektīvākām pieejām kompleksu veselības problēmu risināšanā. Tā nozīmē, ka vairākas ieinteresētās puses ar dažādām perspektīvām un resursiem apvienojas aliansē vai veido tīklu, lai sasniegtu kopīgu mērķi.
Projekta ietvaros izstrādāti vairāki praktiski rīki starpsektoru sadarbības veicināšanai, kurus aicināti izmantot praksē strādājošie veselības veicināšanas speciālisti:
Izstrādātie materiāli palīdzēs novērtēt pašvaldību vajadzības, vērtības, līdzdalības iespējas, motivāciju, vēlmi un praksi starpsektoru sadarbībā veselības un labklājības jomā, kā arī palīdzēs uzlabot sadarbības praksi caur risku identifikāciju, partneru motivācijas palielināšanu, līderības, komunikācijas un koordinācijas uzlabošanu. Apkopojot projekta dažādos etapos gūtās atziņas, formulēti ieteikumi Baltijas jūras reģiona pilsētu politikām daudzsektoru sadarbībai.
Projekta “Healthy Boost” materiāli izstrādāti un aprobēti sadarbojoties četrpadsmit partneriem no dažādām institūcijām pārstāvot tādas Baltijas jūras reģiona valstis kā Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija un Zviedrija. Katrā valstī pašvaldības vai pilsētas līmenī tika īstenots iedzīvotāju veselību un labklājību veicinošs starpsektoru sadarbības projekts, izmantojot projekta ietvaros izstrādātos inovatīvos rīkus. Vairāk par pilota projektiem variet uzzināt www.healthyboost.eu/pilots
Savukārt materiāli angļu (un daļēji arī latviešu valodā) pieejami projekta mājaslapā: https://www.healthyboost.eu/materials.
Ceturtdien, 17.decembrī, attālināti notika LSVA ikgadējā gada noslēguma kopsapulce. Atbilstoši aktuālajai situācijā sabiedrības veselībā darba kārtībā bija iekļauts ziņojums par Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” 6.5. jomas projekta “Covid-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” rezultātiem.
Projekta vadītāja docente Anda Ķīvīte-Urtāne savā prezentācijā iepazīstināja ar projekta kopējo mērķi un tā sasniegšanai realizētiem pieciem sinerģiskiem un savstarpēji papildinošiem apakšprojektiem. Tie raksturo veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības aspektus primārā, sekundārā un terciārā līmenī, psihisko veselību un tās noturību, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī senioru un bērnu veselības aspektus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.
Pirmās darba pakas vadītāja profesore Anita Villeruša asociācijas biedrus informēja par apakšprojekta uzdevumiem, kurā kopumā iesaistīti vairāk kā 20 pētnieki. Izpētes virzieni ietver gan Covid-19 pandēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību laika periodā no 2020. gada marta līdz septembrim, kad zināmu laiku pastāvēja arī ierobežojumi veselības aprūpes iestāžu darbībā. Tāpat pētnieku komanda strādāja pie katastrofu medicīnas sistēmas gatavības izvērtēšanas krīzes situācijām, noskaidroja zobārstu viedokli par mazāk invazīvu zobārstniecības pakalpojumu iespējām, analizēja Covid-19 ārkārtas situācijas ietekme uz veselības aprūpes finansēšanas sistēmu Latvijā, pētīja cilvēktiesību principu ievērošanu ārkārtējo situāciju kontekstā. Pētījumā izmantoti gan rutīnas statistikas dati gan veiktas vairāk kā 80 intervijas ar dažāda līmeņa veselības aprūpes profesionāļiem, kas atklāj pakalpojumu sniedzēju pieredzi un dod ierosmi ieteikumiem stiprināt veselības aprūpes sistēmu nākotnē. Docentes Lauma Spriņģe un Inese Stars informēja par kvalitatīvo izpēti strukturētās padziļinātās intervijās ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Tie pārstāvēja gan ģimenes ārstus, gan speciālistus, slimnīcu vadītājus, zvanu centru darbiniekus, gan pacientu organizācijas. Detalizēt tika prezentēta interviju rezultāti no pacientu organizācijām. Pandēmijas noteikto ierobežojumu laikā tām arī bija nepieciešams pārorganizēt savu darbību, tā, lai sniegtu gan informatīvu, gan praktisku atbalstu pacientiem ar hroniskām slimībām. Svarīgs jautājums nākotnē ir pacientu veselībpratība, līdzestība un komunikācijas prasmju pilnveide. Savukārt asociētā profesore Inese Gobiņa sēdes dalībniekus iepazīstināja ar kvantitatīvo izpēti, kurā izmantoti sekundārie dati par mirstības dinamiku Latvijā salīdzinot 2020. gada periodu no marta līdz septembrim ar vidējiem par pieciem iepriekšējiem gadiem šajā periodā. Kvantitatīvajā analīzē izmantoti dati gan no SPKC, gan NVD, gan KMC datu bāzēm.
Projektu “COVID-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” ar mērķi izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā, un izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai īsteno Rīgas Stradiņa universitāte. Sīkāka informācija šeit.
Sēdes dalībnieki uzdeva jautājumus, rosinot visus interesantai diskusijai, šoreiz dzerot kafiju katram savās mājās.
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija visiem saviem biedriem jaunajā gadā vēl veselību un neizsīkstošu enerģiju darboties visas sabiedrības veselības labā!
Rebeka Sedliņa (profesionālās bakalaura studiju programmas „Sabiedrības veselība” 2. kursa studente) pētīja: Bērnībā piedzīvotas vardarbības saistību ar psihiskās veselības traucējumiem pieaugušā vecumā.
Kāpēc izvēlējies šādu tēmu?
Vardarbība pret bērnu ir globāla mēroga problēma, kas var negatīvi ietekmēt gan bērna attīstību, gan veselības stāvokli, tai skaitā arī psihisko veselību, radot tādus psihiskās veselības traucējumus kā depresija un trauksme.
Kā veici pētniecības darbu?
Atlasīju, apskatīju un izlasīju vairāk nekā 30 dažādus zinātniskās literatūras avotus par šo divu psihiskās veselības traucējumu saistību ar bērnībā piedzīvotu vardarbību.
Kādi ir galvenie secinājumi?
· Cilvēkam, kurš bērnībā piedzīvojis vardarbību, ir divas līdz pat trīs reizes augstāks risks pieaugušā vecumā piedzīvot depresiju vai trauksmes traucējumus.
· No visiem vardarbības pret bērnu veidiem tieši bērnībā piedzīvota emocionālā vardarbība veido augstāko risku depresijai pieaugušā vecumā.
· Trauksmes traucējumi (sociālā fobija, agorafobija, panikas traucējumi un ģeneralizētā trauksme) saistīti ar bērnībā piedzīvotu fizisko un seksuālo vardarbību.
· Šīs negatīvās sekas ir iespējams mazināt un novērst, sniedzot no vardarbības cietušajiem bērniem palīdzību un atbalstu.
Tādēļ tēmai – vardarbība pret bērnu – ir jāpievērš uzmanība un jāmudina vardarbības upurus meklēt palīdzību.
Monta Krastiņa (profesionālās bakalaura studiju programmas „Sabiedrības veselība” 2. kursa studente) pētīja: Psihiskās veselības traucējumu saistību ar neauglību.
Kāpēc izvēlējies šādu tēmu?
Gan psihiskās veselības traucējumi, gan neauglība ir mūsdienās bieži sastopamas un aktuālas problēmas, turklāt tās veido slogu demogrāfiskajai situācijai. Saistība ar sabiedrības veselību ir nepārprotama – psihiskās veselības traucējumi lielākoties ir ārstējami vai novēršami, tomēr vēl aizvien ir bieži sastopami. Tādēļ šis ir lauciņš, kur sabiedrības veselības speciālists var rezultatīvi piedalīties veselības veicināšanā.
Kā veici pētniecības darbu?
Atlasīju, apskatīju un izlasīju vairāk nekā 30 dažādus zinātniskās literatūras avotus par interesējošo tēmu.
Kādi ir interesantākie secinājumi?
Dažādās valstīs veikto pētījumu rezultāti rāda:
· Vīriešiem ar psihiskās veselības traucējumiem ir zemāka spermas kvalitāte.
· Sievietes, kurām bijušas psihiskas traumas, retāk apmeklē neauglības ārstēšanas procedūras.
· Vīriešiem ar depresijas pazīmēm ir divas reizes mazākas izredzes apaugļot sievietes olšūnu salīdzinājumā ar vīriešiem bez depresijas pazīmēm.
Asnate Anna Linde (profesionālās bakalaura studiju programmas „Sabiedrības veselība” 2. kursa studente) pētīja: Saldināto dzērienu lietošanas ietekmi uz aptaukošanos un 2.tipa cukura diabētu pieaugušajiem.
Kāpēc izvēlējies šādu tēmu?
Aptaukošanās ir kļuvusi par būtisku draudu sabiedrības veselībai visā pasaulē. Pārmaiņas diētā un dzīves stilā pēdējo 30 gadu laikā ir bijušas nozīmīgas aptaukošanās epidēmijas attīstībā.
Kā veici pētniecības darbu?
Atlasīju, apskatīju un izlasīju vairāk nekā 50 dažādus zinātniskos pētījumus, t.sk., arī sistemātiskos pārskatus.
Kādi ir galvenie secinājumi?
Pētījumi rāda, ka saldināti dzērieni ir vērā ņemams aptaukošanās riska faktors:
· Valstis ar augstāko liekā svara izplatību ir arī valstis, kur patērē lielu daudzumu saldināto dzērienu.
· Lietojot no viena līdz četriem saldinātiem dzērieniem mēnesī ilgtermiņā, palielināta ĶMI un aptaukošanās risks pieaug.
· Lietojot vienu vai vairākus saldinātos dzērienus dienā, aptaukošanās risks ir piecas reizes lielāks salīdzinājumā ar tiem, kuri lieto vienu vai mazāk saldinātu dzērienu mēnesī.
· Tiem, kuri lietojot divus vai vairāk saldinātus dzērienus nedēļā, ir par 42% lielāka iespējamība attīstīties 2. tipa cukura diabētam (jāpiemin, ka fruktozi saturošo dzērienu uzņemšana var būt lielāks riska faktors nekā glikozes dzērienu uzņemšana).
· Tiem, kuri lieto divus vai vairāk saldinātus dzērienus nedēļā un pieņemas svarā, novēro par 70% lielāku risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, salīdzinājumā ar tiem, kuri lieto saldinātus dzērienus reti.
Šogad studijas profesionālajā bakalaura studiju programmā “Sabiedrības veselība” absolvējuši 15 jaunie sabiedrības veselības speciālisti.
Diplomus par akadēmiskās maģistra studijas programmas “Sabiedrības veselība” absolvēšanu saņēmuši septiņi absolventi.
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija sveic jaunos speciālistus un novēl veiksmi un panākumus turpmākajā dzīvē !
Profesionālās bakalaura studijas programmas “Sabiedrības veselība” 3. studiju gada studenti apguvuši sabiedrības veselības speciālistam nepieciešamās prasmes četrās studiju praksēs, kas viņiem būs nepieciešamas, veicot savu profesionālo darbību. Studentiem tā ir lieliska iespēja mācību praksēs iepazīt sabiedrības veselības speciālista darba ikdienu un apgūt profesionālās prasmes.
Pārtika un uzturs ir ikviena cilvēka pamatvajadzība. Prasmes par to, kā rūpēties un nodrošināt pārtikas drošību no “lauka līdz galdam” studenti apguva praksē “Pārtikas aprites uzraudzība”. Prakses ietvaros studenti dodas izvērtēt pārtikas uzraudzības sistēmu dažāda veida uzņēmumos – kafejnīcās, skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, pārtikas ražošanas uzņēmumos. Studenti augsti novērtēja individuālo pieeju un iespēju iejusties pārtikas inspektora lomā, kā arī pozitīvi novērtēta iespēja praksi apgūt dažādos Latvijas reģionos.
Cilvēki ietekmē vidi, un vide ietekmē cilvēkus! Praksē “Cilvēka dzīves vides drošība” studenti apguva daudzpusīgas sabiedrības veselības uzraudzības un higiēnas novērtēšanas prasmes, piemēram, peldvietu un dzeramā ūdens paraugu ņemšana, nometņu telpu un apkārtnes drošība novērtēšana. Kā norāda paši studenti: “prakse deva iespēju izprast cilvēka dzīves vides drošības sistēmu”.
Infekcijas un neinfekcijas slimību uzraudzība ir nepārtraukts un sarežģīts sabiedrības veselības uzdevums, kuru studenti tuvāk iepazina praksē “Epidemioloģiskā uzraudzība”. Infekcijas slimību uzraudzībā apgūti vairāki epidemiologa darba pienākumi – infekcijas slimību reģistrācija, infekcijas uzliesmojumu epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu organizēšana infekcijas slimību perēkļos, medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes organizēšana, epidemioloģiskā analīze un riska novērtēšana, un citi. Savukārt neinfekcijas slimību uzraudzībā gūtas prasmes sabiedrības veselības monitoringa un pētījumu veikšanā. Kā atzīst studenti, tad šis darbs ir “domāts radošiem, apņēmīgiem un jaunu ideju pilniem cilvēkiem, jo šeit darbs nestāv uz vietas un katra diena ir ar jauniem izaicinājumiem”.
Veselības veicināšana ir neatņemama sabiedrības veselības sastāvdaļa. Praksē “Veselības veicināšana” studenti iepazina pienākumus, kas jāveic veselības veicināšanas speciālistiem gan nevalstiskajās organizācijās, gan valsts un pašvaldību iestādēs, lai realizētu kvalitatīvus veselības veicināšanas pasākumus.
Šogad diplomus saņēmuši 22 profesionālās bakalaura studiju programmas “Sabiedrības veselība” absolventi un 10 akadēmiskās maģistra studijas programmas “Sabiedrības veselība” absolventi.
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija sveic jaunos speciālistus un novēl veiksmīgu izdošanos turpmāk!
