LSVA iepazīstas ar COVID-19 pētījuma gaitu

Ceturtdien, 17.decembrī, attālināti notika LSVA ikgadējā gada noslēguma  kopsapulce. Atbilstoši aktuālajai situācijā sabiedrības veselībā darba kārtībā bija iekļauts ziņojums par Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” 6.5. jomas projekta “Covid-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” rezultātiem.

Projekta vadītāja docente Anda Ķīvīte-Urtāne savā prezentācijā iepazīstināja ar projekta kopējo mērķi un tā sasniegšanai realizētiem pieciem sinerģiskiem un savstarpēji papildinošiem apakšprojektiem. Tie raksturo veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības aspektus primārā, sekundārā un terciārā līmenī, psihisko veselību un tās noturību, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī senioru un bērnu veselības aspektus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.

Pirmās darba pakas vadītāja profesore Anita Villeruša asociācijas biedrus informēja par apakšprojekta uzdevumiem, kurā kopumā iesaistīti vairāk kā 20 pētnieki. Izpētes virzieni ietver gan Covid-19 pandēmijas  ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību laika periodā no 2020. gada marta līdz septembrim, kad zināmu laiku pastāvēja arī ierobežojumi veselības aprūpes iestāžu darbībā. Tāpat pētnieku komanda strādāja pie katastrofu medicīnas sistēmas gatavības izvērtēšanas krīzes situācijām, noskaidroja zobārstu viedokli par mazāk invazīvu zobārstniecības pakalpojumu iespējām,  analizēja  Covid-19 ārkārtas situācijas ietekme uz veselības aprūpes finansēšanas sistēmu Latvijā, pētīja cilvēktiesību principu ievērošanu ārkārtējo situāciju kontekstā.  Pētījumā izmantoti gan rutīnas statistikas dati gan veiktas vairāk kā 80 intervijas ar dažāda līmeņa veselības aprūpes profesionāļiem, kas atklāj pakalpojumu sniedzēju pieredzi un dod ierosmi ieteikumiem stiprināt veselības aprūpes sistēmu nākotnē. Docentes Lauma Spriņģe un Inese Stars informēja par kvalitatīvo izpēti strukturētās padziļinātās intervijās ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Tie pārstāvēja gan ģimenes ārstus, gan speciālistus, slimnīcu vadītājus, zvanu centru darbiniekus, gan pacientu organizācijas. Detalizēt tika prezentēta interviju rezultāti no pacientu organizācijām. Pandēmijas noteikto ierobežojumu laikā tām arī bija nepieciešams pārorganizēt savu darbību, tā, lai sniegtu gan informatīvu, gan praktisku atbalstu pacientiem ar hroniskām slimībām. Svarīgs jautājums nākotnē ir pacientu veselībpratība, līdzestība un komunikācijas prasmju pilnveide. Savukārt asociētā profesore Inese Gobiņa sēdes dalībniekus iepazīstināja ar kvantitatīvo izpēti, kurā  izmantoti sekundārie dati par mirstības dinamiku Latvijā salīdzinot 2020. gada  periodu no marta līdz septembrim ar vidējiem par pieciem iepriekšējiem gadiem šajā periodā. Kvantitatīvajā analīzē izmantoti dati gan no SPKC, gan NVD, gan KMC datu bāzēm.

Projektu “COVID-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” ar mērķi izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā, un izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai īsteno Rīgas Stradiņa universitāte. Sīkāka informācija šeit.

Sēdes dalībnieki uzdeva jautājumus, rosinot visus interesantai diskusijai, šoreiz dzerot kafiju katram savās mājās.

Latvijas Sabiedrības veselības asociācija visiem saviem biedriem jaunajā gadā vēl veselību un neizsīkstošu enerģiju darboties visas sabiedrības veselības labā!