Intervija ar Daigu Sidoroviču par darba pieredzi pārtikas uzraudzības nozarē
– Tu absolvēji RSU Sabiedrības veselības bakalaura studiju programmu 2009.gadā. Kas pamudināja Tevi izvēlēties tieši šo studiju programmu?
Studiju programmas izvēle tika balstīta uz to, ka vienmēr esmu bijusi veselīga un atraktīva dzīvesveida fane, tādēļ nolēmu, ka šī programma būs visatbilstošākā manai personībai. Un tā arī tas viss iegrozījās, jo, kā vēlāk izrādījās, viss studiju gados pieredzētais bija ne tikai liekams lietā darba tirgū, bet arī personīgi noderīgs dzīvē. Par to ir vislielākais prieks!
– Kā Tava karjera veidojās tālāk pēc studiju pabeigšanas?
Mana karjera jau sāka veidoties, vēl esot studentei – tas notika 3. kursa laikā, kad kopā ar kursabiedriem, kad kopā ar kursabiedriem 2008. gadā iesaistījāmies Socioloģisko pētījumu institūta veiktajā antropometrisko mērījumu pētījumā. Mums bija iespēja piedalīties šajā pētījumā, kā mērījumu veicējiem. Tā bija interesanta un aizraujoša pirmā darba pieredze. Bet ar to piedzīvojumi nebeidzās… Nākamais mans solis karjeras veidošanā bija Sabiedrības Veselības aģentūra, kurā tajā laikā strādāja daudzi sabiedrības veselības absolventi, sniedzot man ieskatu plašajā darba laukā. Paldies par to!
– 2011.gadā Tu absolvēji arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Projektu vadības studiju programmu. Kā šīs papildus zināšanas noderēja turpmāk Tavā karjeras izaugsmē?
Visinteresantākais bija tas, ka gan mācību process, gan pati mācību viela un tās apgūšanas metodes stipri atšķīrās no RSU, tādēļ bija ļoti svētīgi pilnveidot sevi, apgūstot lietas par ES fondiem, to administrēšanu, biznesa vidi, ekonomiku, grāmatvedību u.c. Un, protams, sastapt pavisam citādi domājošus cilvēkus.
– Tava pašreizējā darbavieta ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģionālā filiāle Tukumā. Kādi ir Tavi ikdienas darba pienākumi?
Jā, šobrīd strādāju PVD Rietumpierīgas pārvaldē. Ikdiena saistīta ļoti daudziem izbraukumiem, veicot kontroles pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos, kā arī konsultējot uzņēmējus par pārtikas drošību.
– Šķiet, ka Tava darba ikdiena ir visai dinamiska. Darbs ar cilvēkiem. Vai gadās arī kādi kuriozi atgadījumi?
Darbu interesantu dara ikdienas komunicēšana ar uzņēmējiem, kuri šeit ir ieradušies no citām valstīm, lai uzsāktu uzņēmējdarbību pārtikas jomā. Nākas saspringt, lai Latvijā esošās prasības pārtikas apritē darītu zināmas uzņēmējam viņiem saprotamā veidā.
– Vai iegūtās zināšanas sabiedrības veselības studiju programmā bija labs atspēriena punkts, uzsākot darbu šajā nozarē?
Protams, ka tās bija atspēriens un ievirze, bet reālā dzīve prasa dažādas korekcijas zināšanās un galvenokārt zināšanas jāpapildina ar praktiskām iemaņām. PVD organizē kursus jaunajiem darbiniekiem, kā arī regulāras apmācības jau esošajiem darbiniekiem Latvijā un ārzemēs.
– Mēs tradicionāli intervijās jautājam arī par izvēlēm, tad nu – ko izvēlies Tu: laba filma vai laba grāmata; laba kafija vai laba tēja?
Es izvēlos visu – grāmatu, filmu, kafiju, tēju un citus dzērienus, pastaigas gar jūru, visas citas fiziskas aktivitātes, bet par visu visvairāk – ceļot!
– Vai tas ir veids, kā smelies iedvesmu ikdienai un darbam?
Jā, par visu vairāk mīlu ceļot – jo tālāk, jo labāk (smejas). Dievinu eksotiskas valstis, lai vismaz pāris nedēļas gadā paiet uz neordināras nots.
– Tev nepatīk rutīna, vai ne?
Jā, nepatīk gan.
– Kāds būtu Tavs novēlējums jaunajiem sabiedrības veselības studiju programmas absolventiem?
Novēlu katram absolventam atrast pēc iespējas piemērotāku darbu konkrēti sev – un ar mums esošo zināšanu bagāžu tas, manuprāt, tiešām ir iespējams. Bet pats galvenais – darba dzīvi tvert mierīgi, jo tas, protams, ir svarīgi, bet bez tās ir vēl daudz kas cits, ko vērts piedzīvot.
– Paldies!
Un novēlu Tev izbaudīt vēl daudzus skaistus ceļojumus uz “jo to tālāk – jo labāk” zemēm! 
Intervija ar Baibu Repšu par darba pieredzi zāļu klīnisko pētījumu jomā
– Tu absolvēji Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāti 2012. gadā, kļūstot par sabiedrības veselības speciālisti, pēc tam 2014. gadā absolvēji maģistratūras studiju programmu “Sabiedrības veselība”. Kā Tava karjera veidojās tālāk?
Pēc bakalaura programmas absolvēšanas es sāku strādāt Rīgas domes Labklājības departamenta Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļā par galveno speciālisti. Šajā jomā mans darbs bija vairāk saistīts ar veselības veicināšanas pasākumu administratīvu organizēšanu. Pašvaldībā nostrādāju 3 gadus, kam sekoja lēmums mainīt vidi un nolēmu doties privātajā sfērā. Radās iespēja pieteikties konkursam starptautiskā klīnisko pētījumu firmā, rezultātā esmu klīnisko pētījumu monitors.
– Klīniskie pētījumi farmācijas jomā, starptautiskā uzņēmumā – šķiet liela uzdrīkstēšanās un atbildība. Kas veido Tavu darba ikdienu?
Mana darba ikdienu veido klīnisko pētījumu monitorēšana, kas sevī ietver gan administratīvo darbu, gan praktisku uzraudzību ārstniecības centros, kā arī aktīvu komunikāciju ar ārstiem, pētījumu sponsoru un kolēģiem. Darbs ir ļoti precīzs, punktuāls un dinamisks, darba valoda lielākoties ir angļu. Šī joma ir piemērota cilvēkiem, kas nebaidās saskarties ar problēmām, kuras ir tūlītēji jāatrisina.
– Ieintriģēji – vai vari pastāstīt nedaudz sīkāk?
Klīniskie pētījumi notiek pēc globālu starptautisku firmu (piemēram, Roche, Takeda, Merck u.c.) jeb sponsoru pasūtījumiem. Šajos pētījumos ir iekļauts noteikts pacientu skaits ar precīzi definētām veselības problēmām/diagnozēm un rādītājiem. Pēc pētījuma apstiprināšanas valsts mēroga zāļu uzraudzības iestādēs tiek izvēlēti un iesaistīti centri (slimnīcas, ārstu privātprakses, u.c.). Šo centru ārsti uzņemas atbildību par pacientu iesaisti pētījumā, uzraudzību un ārstēšanu visa tā garumā. Pētījuma ilgums var būt no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Mans uzdevums ir gan attālināti, gan klātienē uzraudzīt, lai viss noritētu saskaņā ar pētījuma protokolu un labu klīnisko praksi, kā arī palīdzēt centriem dažādu problēmu risināšanā. Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, pētījuma veikšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, kas atvieglo datu iegūšanu. Manos pienākumos ietilpst arī to pārzināšana un palīdzības sniegšana centru darbiniekiem.
– Cik viegli vai grūti Tev bija uzsākt šo darbu? Vai iegūtās zināšanas sabiedrības veselības studiju programmā bija labs atspēriena punkts, uzsākot darbu šajā dinamiskajā un izaicinājumu pilnajā nozarē?
Joma ir ļoti specifiska un prasa ārkārtīgi daudz papildu zināšanas saistībā ar klīniskajiem pētījumiem, tomēr Sabiedrības veselības studiju programmā iegūtās zināšanas bija labs “starta materiāls”, jo studiju laikā tika iegūts priekšstats par medicīnas pamatiem un veselības nozari Latvijā kopumā. Man ir vieglāk saprast, kā notiek pacientu plūsma starp slimnīcām, speciālistiem un dažādiem izmeklējumiem. Taču jāsaka, ka jebkurā jomā viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Izglītība līdzdarbojas kā pamats, no kura tu pats tālāk veido savu karjeru. Šī ir laba bāze, kas palīdz virzīties tālāk un augt dažādos virzienos, bet, protams, ir nepieciešams nepārtraukti papildināt zināšanas ar kaut ko jaunu.
– Vai saskati iespēju sabiedrības veselības speciālistiem veidot karjeru Tevis pārstāvētajā jomā?
Sabiedrības veselības specialitāte savā būtībā ir ļoti daudzpusīga. Mēs varam strādāt daudzās jomās, bet, kā jau minēju, ir nepieciešamas papildus zināšanas. Ja cilvēks ir gatavs attīstīt sevi klīnisko pētījumu jomā, tad ar papildu zināšanām karjeras izaugsmes iespējas ir lielas.
Vai šajā jomā ir vakances un vai Tev vēl ir zināms kāds sabiedrības veselības speciālists, kas strādā tieši šajā nozarē?
Jā, man ir zināmi vairāki cilvēki, kas strādā klīnisko pētījumu organizācijās. Šī nozare ir atvērta arī RSU Sabiedrības veselības studiju programmas absolventiem, jo šī universitāte jau pati par sevi nes labu vārdu un norāda, ka esi spējīgs īsā laikā apgūt ārkārtīgi lielu informācijas daudzumu, saprast to un rīkoties tālāk.
– Droši vien liela nozīme ir arī maģistra studiju programmai…
Jā, jo tieši maģistratūra sniedz padziļinātas zināšanas par epidemioloģiju un pētniecību. Skatoties starptautiskā līmenī, maģistra grāds tiek augstu novērtēts un liecina par tavu neatlaidību tālākajā izziņas procesā.
– Mēs tradicionāli intervijās jautājam par izvēlēm. Kurš no šiem variantiem vairāk atbilst Tev? Vai tā būtu pastaiga dabā vai pasēdēšana kafejnīcā kādā siltā vasaras vakarā?
Viss ir atkarīgs no darba dienas dinamikas. Ir reizes, kad gribas pabūt brīvā dabā nesteidzoties un ir reizes, kad nepieciešama komunikācija, tādēļ es neatteiktos no abām šīm iespējām.
– Papildu jautājums. Tu šķiet ļoti loģiski domājošs un nosvērts cilvēks. Vai ir kas tāds, kas spēj Tevi izvest no pacietības?
(pauze) Jā ir. (smejas) Un kas izved no pacietības Tevi?
– Nestrukturētība un bezatbildība!
Nu tad mums ir kaut kas kopīgs!
Intervija ar Ilzi Burkevicu par darba pieredzi starptautiskā vidē
– Tu absolvēji RSU Sabiedrības veselības fakultāti 2005.gadā, kļūstot par sabiedrības veselības speciālisti. Kā Tava karjera veidojās tālāk?
Mana pirmā darba pieredze kā sabiedrības veselības speciālistei, patiesībā vēl kā pēdējā kursa studentei, sākās Centrālā statistikas pārvaldē. Es strādāju projektā par Veselības aprūpes kontu sistēmas izveidi Latvijā. Projekta mērķis bija veidot statistikas pieeju, kas ļautu analizēt finansējuma sadali veselības aprūpei un sniegtu starptautiski salīdzināmus datus. Tas bija ļoti interesants projekts, kurā bija nepieciešamas zināšanas par veselības aprūpes organizācijas principiem, lai spētu kategorizēt finanšu datus no budžeta pārskatiem.
– Varbūt ir kāda atziņa no pirmajiem karjeras gadiem, kura ir spilgti palikusi atmiņā?
Vienmēr visu kritiski izvērtēt. Vienmēr! Un nespēju nepieminēt, man bija fantastiski kolēģi, ar kuriem joprojām mēdzu tikties ar prieku.
– Kā nonāci pie domas, ka turpmāko karjeru varētu veidot arī ārpus Latvijas?
Drīz pēc RSU Sabiedrības veselības fakultātes absolvēšanas man radās iespēja braukt uz Luksemburgu, uz Eurostat, kā stažierei. Tā bija mana pirmā darba pieredze starptautiskā vidē, un es sapratu, ka tieši šī ir tā vide, kur es vēlētos strādāt. Mani “aizrāva” iespēja strādāt ar datiem nevis no vienas valsts, bet no visas ES, salīdzināt, analizēt. Tā bija iespēja vērot un salīdzināt notiekošos procesus no malas, nevis no nacionālās perspektīvas. Caur statistikas prizmu, protams.
– Cik viegli vai grūti Tev bija iekļauties Eiropas sabiedrības veselības darba tirgū?
Darba tirgū iekļauties bija viegli, jo studiju laikā gūtās zināšanas bija labs atspēriena punkts. Ļoti palīdzēja arī tas, ka man jau bija pieredze darbā ar starptautiskiem projektiem veselības statistikā. Valodas barjeras nebija, jo darbs bija angļu valodā, kuru zināju salīdzinoši labi. Protams, pirmos mēnešus bija jāpiedomā, kā labāk izteikties, toties tagad ir otrādi, reizēm ir jāpiedomā, kāds termins būtu lietojams latviešu valodā. Esmu dzirdējusi viedokli, ka multikulturālā vidē ir grūti strādāt. Man neliekas grūti, bet gan interesanti un aizraujoši! Sadzīvē, protams, ir jāpiemērojas, jo no sākuma pat iepirkšanās franču valodā bija izaicinājums un ir gadījies skābā krējuma vietā nopirkt saldo…
– Kas ir Tava pašreizējā darbavieta un kādi ir Tavi ikdienas darba pienākumi?
Pašreiz es strādāju Eurostat veselības statistikas jomā – ar datiem par veselības aprūpes resursiem un aktivitātēm, ar saslimstības statistiku un nāves cēloņu datiem. Īsumā – manos pienākumos ietilpst organizēt un koordinēt ikgadējo datu vākšanu no dalībvalstīm, apkopot, analizēt datus un to kvalitāti, kā arī sadarbībā ar dalībvalstīm, EK struktūrvienībām un starptautiskajām organizācijām veidot pamatus jaunai statistikas informācijai tur, kur pietrūkst starptautiski salīdzināmu datu. Lai arī klasiski statistika asociējas ar sausiem cipariem, darbs ir ļoti interesants un ne tuvu nav balstīts tikai uz skaitļiem. Sabiedrības veselības zināšanas arī ļoti noder, lai spētu izvērtēt, kādi dati ir nepieciešami dažādu veselības jomu analizēšanai.
– Vai saskati iespēju Latvijas sabiedrības veselības speciālistiem veidot karjeru sabiedrības veselības jomā ārpus Latvijas?
Noteikti! Iespēju ir daudz un tās vajag izmantot. Atceros, kamēr vēl studēju RSU SVF, gadījās, ka no paziņu loka dzirdēju jautājumu: “Sabiedrības veselība? Kas tas tāds?”. Starptautiskā vidē nekad neesmu dzirdējusi šādu jautājumu, tieši otrādi: “Sabiedrības veselība? O, cik forši!”. Sabiedrības veselības speciālistiem ir iespēja atrast darbu savā jomā vairākos EK ģenerāldirektorātos, ES aģentūrās, ANO. To es varu apgalvot no savas personīgās pieredzes.
– Mēs tradicionāli intervijās jautājam par izvēlēm, tātad: laba filma vai laba grāmata; laba kafija vai laba tēja?
Noteikti laba grāmata! Esmu īstens “grāmattārps”, diemžēl laika lasīšanai ir pavisam maz ar divām mazām, žiperīgam meitām. Un kafija, tāda liela, garda latte, kuru var lēnām un ar baudu malkot.
– Jautāt par izvēli – suns vai kaķis – laikam nav nepieciešams … suns, vai ne? P.S. Kā klājas Taviem suņiem!?
(Haha), jā, es esmu suņu cilvēks. Maniem suņiem veicas, viņi var komunicēt ar vietējiem, nemācoties franču valodu.
Intervija ar Ievu Blehmani par studijām un sava uzņēmuma veidošanu
– Jūs absolvējāt sabiedrības veselības bakalaura studiju programmu un kas notika tālāk? Kā nonācāt līdz idejai par sava uzņēmuma veidošanu?
Darba gaitas uzsāku jau paralēli mācībām bakalaura studiju programmā. Sākotnēji strādājot par medmāsu, kas ir iepriekšējā apgūtā profesija. Pirmajos studiju gados apvienoju darbu nakts stundās ar mācībām dienas laikā, bet ceturtajā kursā uzsāku strādāt darba aizsardzībā. Pēc studiju absolvēšanas ieguvu papildu izglītību darba aizsardzībā un sāku strādāt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā par darba aizsardzības speciālistu. Pēc diviem nostrādātajiem gadiem man radās iespēja veidot savu uzņēmumu. Veicinošs faktors sava uzņēmuma izveidei bija vēlme ikdienā strādāt un komunicēt ar cilvēkiem, attīstīt savas idejas un neatrasties ikdienā darbā uz vietas, izpildot darba pienākumus, bet gan virzīties uz priekšu un attīstīties. Idejas īstenošanai uzrunāju savu kursa biedreni Daci Štameri. Lai gan sākotnēji radās bažas, ka vienīgais, ko atceramies no studiju laikiem par darba aizsardzību, bija tas, ko nodarbībās mācījuši Maija Eglīte un Ivars Vanadziņš, ideja par savu uzņēmumu darba aizsardzībā tomēr tika realizēta. Kā pozitīvās puses sava darba aizsardzības uzņēmuma izveidošanai ir iespējas ikdienā tikties un komunicēt ar cilvēkiem. Tāpat pozitīvi vērtējama iespēja iepazīt dažāda veida nozares ne tikai no klientu, bet arī no otras puses jeb darbinieku puses. Ja klients ir tas, kurš redz gala produktu vai pakalpojumu, tad darba aizsardzības speciālists iepazīstas ar visu procesu no iekšienes, kas ir interesanti un paplašina zināšanu apvārsni. Piemēram, kas ikdienā tiek darīts skaistumkopšanas jomā vai apģērbu ražošanā, kā process tiek virzīts pa soļiem no sākuma līdz gala produktam, kas nonāk pie patērētāja.
– Kas ir jūsu uzņēmuma pamatdarbība? Kā tas saistās ar sabiedrības veselību?
Vienkāršoti sakot: vesels darbinieks – vesela sabiedrība. Nav noslēpums, ka apmēram trešo daļu savas dzīves cilvēks pavada darba vietā, tādēļ darba aizsardzības joma noteikti ir būtiska veselīgas sabiedrības saglabāšanā. Kā minēts uzņēmuma mājaslapā www.icpakalpojumi.lv: “Mūsu attieksme pret veselību ir tāda, it kā tā ir dota uz visu mūžu”. Brīvajā laikā cilvēki paši parūpējas par savu veselību un drošību, piemēram, dodoties brīvā dabā, paņemot līdzi aizsarglīdzekļus pret ērcēm un odiem. Tomēr ar dažāda veida riskiem cilvēki saskaras arī savā darba vidē un ir būtiski apzināt un izvērtēt potenciālos riskus, kā arī veikt preventīvus pasākumus šo risku mazināšanai un novēršanai. Uzņēmums nodarbojas ar darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, un galvenie darbības pamatvirzieni ir darba aizsardzība, energoaudits un kvalitātes vadība. Darba aizsardzībā tiek piedāvāti plaša spektra pakalpojumi: konsultēšana, darba drošības dokumentācijas un pasākumu izstrāde, mērījumu organizēšana, darbinieku instruktāža un citi. Energoaudits nodrošina ēkas izpēti, lai identificētu enerģijas taupīšanas iespējas, kas samazinātu ēkas siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, bet kvalitātes vadības sistēmas izstrāde un ieviešana palīdz uzņēmumam nodrošināt precīzu un efektīvu darbību.
– Vai saredzat iespējas sabiedrības veselības attīstīšanai arī privātajā sektorā?
Sabiedrības veselības speciālisti noteikti var atrast iespējas darboties arī privātajā sektorā, jo sabiedrības veselības speciālists nav tikai epidemiologs vai valsts iestādes darbinieks. Pietiekami daudz uzņēmumiem, kas darbojas privātajā sfērā, ir nepieciešami speciālisti, kuri labi pārzina higiēnas prasības un var palīdzēt apzināt un novērst potenciālos riskus, sniegt konsultācijas. Svarīgi, protams, arī pašam speciālistam attīstīties, domāt līdzi un meklēt iespējas, kur pielietot savas zināšanas. Mūsu uzņēmumā esam arī piedāvājušas prakses vietas sabiedrības veselības studiju programmas studentiem. Ja students sekmīgi darbojas praksē, tas paver iespējas tālāk arī uzsākt darbu šajā jomā. Tā arī notika ar Ilzi Kantāni, kura 2014. gadā absolvēja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāti.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko ir nācies saskarties?
Lielākais izaicinājums bija uzdrīkstēties uzsākt. Protams, ka sākotnēji nākas saskarties ar bailēm, jo sava uzņēmuma veidošanas asociējas ar zināmiem riskiem. Ir jāizvērtē, vai pakalpojumam būs pieprasījums, jāprot izcelt sava produkta īpašu “es”. Tomēr pieredze liecina, ka grūtākais ir uzsākt, bet, kad tas izdarīts, darba plūsma tālāk rit savu gaitu. Mūsu uzņēma moto “Kvalitāte, nevis kvantitāte”, tādēļ daudz tiek strādāts pie kvalitātes celšanas, pakalpojumu pilnveidošanas un individuālas pieejas klienta vajadzībām.
– Jūsu izvēle: suns vai kaķis, ziema vai vasara, šokolāde: tumšā vai piena?
Māja – suns, dzīvoklis – kaķis. Tomēr pavasaris. Un noteikti piena šokolāde.
– Jūsu novēlējums jaunajiem sabiedrības veselības studiju absolventiem.
Uzdrīkstēties un nebaidīties no riska un nezināmiem piedzīvojumiem! Protams, ka nereti pēc universitātes absolvēšanas rodas jautājumi, ko un kā tālāk darīt, bet ir jāiet darba tirgū un jāīsteno savas spējas un prasmes.