Rebeka Sedliņa par savu kursa darbu

Rebeka Sedliņa (profesionālās bakalaura studiju programmas „Sabiedrības veselība” 2. kursa studente) pētīja: Bērnībā piedzīvotas vardarbības saistību ar psihiskās veselības traucējumiem pieaugušā vecumā.

Kāpēc izvēlējies šādu tēmu?

Vardarbība pret bērnu ir globāla mēroga problēma, kas var negatīvi ietekmēt gan bērna attīstību, gan veselības stāvokli, tai skaitā arī psihisko veselību, radot tādus psihiskās veselības traucējumus kā depresija un trauksme.

Kā veici pētniecības darbu?

Atlasīju, apskatīju un izlasīju vairāk nekā 30 dažādus zinātniskās literatūras avotus par šo divu psihiskās veselības traucējumu saistību ar bērnībā piedzīvotu vardarbību.

Kādi ir galvenie secinājumi?

·         Cilvēkam, kurš bērnībā piedzīvojis vardarbību, ir divas līdz pat trīs reizes augstāks risks pieaugušā vecumā piedzīvot depresiju vai trauksmes traucējumus.

·         No visiem vardarbības pret bērnu veidiem tieši bērnībā piedzīvota emocionālā vardarbība veido augstāko risku depresijai pieaugušā vecumā.

·         Trauksmes traucējumi (sociālā fobija, agorafobija, panikas traucējumi un ģeneralizētā trauksme) saistīti ar bērnībā piedzīvotu fizisko un seksuālo vardarbību.

·         Šīs negatīvās sekas ir iespējams mazināt un novērst, sniedzot no vardarbības cietušajiem bērniem palīdzību un atbalstu.

Tādēļ tēmai – vardarbība pret bērnu – ir jāpievērš uzmanība un jāmudina vardarbības upurus meklēt palīdzību.

Pirmie soļi pētniecībā – reportāža par kursa darbu

Monta Krastiņa (profesionālās bakalaura studiju programmas „Sabiedrības veselība” 2. kursa studente) pētīja: Psihiskās veselības traucējumu saistību ar neauglību.

Kāpēc izvēlējies šādu tēmu?

Gan psihiskās veselības traucējumi, gan neauglība ir mūsdienās bieži sastopamas un aktuālas problēmas, turklāt tās veido slogu demogrāfiskajai situācijai. Saistība ar sabiedrības veselību ir nepārprotama – psihiskās veselības traucējumi lielākoties ir ārstējami vai novēršami, tomēr vēl aizvien ir bieži sastopami. Tādēļ šis ir lauciņš, kur sabiedrības veselības speciālists var rezultatīvi piedalīties veselības veicināšanā.

Kā veici pētniecības darbu?

Atlasīju, apskatīju un izlasīju vairāk nekā 30 dažādus zinātniskās literatūras avotus par interesējošo tēmu.

Kādi ir interesantākie secinājumi?

Dažādās valstīs veikto pētījumu rezultāti rāda:
·         Vīriešiem ar psihiskās veselības traucējumiem ir zemāka spermas kvalitāte.
·         Sievietes, kurām bijušas psihiskas traumas, retāk apmeklē neauglības ārstēšanas procedūras.
·         Vīriešiem ar depresijas pazīmēm ir divas reizes mazākas izredzes apaugļot sievietes olšūnu salīdzinājumā ar vīriešiem bez depresijas pazīmēm.

Pirmie soļi pētniecībā – stāsts par vienu kursa darbu sabiedrības veselībā

Asnate Anna Linde (profesionālās bakalaura studiju programmas „Sabiedrības veselība” 2. kursa studente) pētīja: Saldināto dzērienu lietošanas ietekmi uz aptaukošanos un 2.tipa cukura diabētu pieaugušajiem.

Kāpēc izvēlējies šādu tēmu?

Aptaukošanās ir kļuvusi par būtisku draudu sabiedrības veselībai visā pasaulē. Pārmaiņas diētā un dzīves stilā pēdējo 30 gadu laikā ir bijušas nozīmīgas aptaukošanās epidēmijas attīstībā.

Kā veici pētniecības darbu?

Atlasīju, apskatīju un izlasīju vairāk nekā 50 dažādus zinātniskos pētījumus, t.sk., arī sistemātiskos pārskatus.

Kādi ir galvenie secinājumi?

Pētījumi rāda, ka saldināti dzērieni ir vērā ņemams aptaukošanās riska faktors:

·         Valstis ar augstāko liekā svara izplatību ir arī valstis, kur patērē lielu daudzumu saldināto dzērienu.

·         Lietojot no viena līdz četriem saldinātiem dzērieniem mēnesī ilgtermiņā, palielināta ĶMI un aptaukošanās risks pieaug.

·         Lietojot vienu vai vairākus saldinātos dzērienus dienā,  aptaukošanās risks ir piecas reizes lielāks salīdzinājumā ar tiem, kuri lieto vienu vai mazāk saldinātu dzērienu mēnesī.

·         Tiem, kuri lietojot divus vai vairāk saldinātus dzērienus nedēļā, ir par 42% lielāka iespējamība attīstīties 2. tipa cukura diabētam (jāpiemin, ka fruktozi saturošo dzērienu uzņemšana var būt lielāks riska faktors nekā glikozes dzērienu uzņemšana).

·         Tiem, kuri lieto divus vai vairāk saldinātus dzērienus nedēļā un pieņemas svarā, novēro par 70% lielāku risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, salīdzinājumā ar tiem, kuri lieto saldinātus dzērienus reti.